Vakar ņēmos līdz trijiem naktī ar darbu, kas man šausmīgi patīk un liek justies ārprātā netalantīgai un nožēlojamai. Laptops un grāmatas gultā, izsvaidīti uzmetumi, kaķis murrā kā antīks ledusskapis, blakus uz tumbočkas lielā kafijas krūze, biezumi līdz pusei. Pati biju pārsteigta par savu pacilāto, možo noskaņojumu. tad sapratu - pilnīgi viss, izņemot laptopu, ir kā studiju laikā. Varbūt vēl cigaretes trūkst. Mani skaistie, neirotiskie 20!
3. Septembris 2007
Vispār jau lieliski apzinos, cik daudz miera un pacietības dažubrīd vajag, lai izturētu manas iracionalitātes un raudulīguma lēkmes. Un vēl labāk apzinos, ka starp savām māsām no Ievas noteikti neesmu šajā ziņā spilgtākais piemērs. Tālabad, lieliski saprazdama, kāpēc vīriešiem patīk sievietes, es no visas sirds arī saprotu, kāpēc viņi tās nevēlas precēt.
Tā šķiet, ka esmu saindējusies pati ar sevi. Ka man ir alerģija no savas smaržas un no savas ādas mikrodaļiņām. Brrr...es tūlīt vemšu.