Kurvjzieža kontemplācijas

Es meloju visiem, izņemot cilvēkus, kurus mīlu. Par padarāmajiem darbiem es meloju aukstasinīgi un lietišķi, ne ausij vairs nepakustoties. Es saku "Jā, padarīts!", par to, ko tikai plānoju darīt. Es plikšķinu acis: "Ak, vai tiešām kāda kļūda?", par to, ko neesmu saņēmusies darīt. Es naktīs lecu gultā sēdus, jo mana sirdsapziņa pārvērtusies lietuvēnā ar tumšiem acu dobuļiem un asinīm notrieptiem ilkņiem.
Pagaidām vēl tā ir luņošanās uz pulvera mucas. Laidiesdod, ka nolecu slaidi un eleganti!