Kurvjzieža kontemplācijas

nedēļas laikā zināšu, vai VIŅI grib mani. Un, ja gribēs, tad būs vēl dažas dienas, lai izdomātu, vai es patiesi gribu VIŅUS. Vai varbūt tomēr Lombardiju.
Tā, nu es vadu šeit dienas, domādama, kā būs tad, kad es vairs rītos nenākšu uz šo darbavietu. (Jo nestrādāju, godīgi sakot, jau kādu laiciņu.)

Ja rītrīt jāceļas puspiecos, vai maz vērts iet gulēt?

Veselais saprāts saka, ka tomēr jāiet gulēt. Ar labu nakti, Ciba!