Kurvjzieža kontemplācijas

Ja tā padomā, man tikai kādas trīs vai četras reizes mūžā ir pa īstam patikusi Jāņu svinēšana. Īpaši to vienu reizi, pirms pieciem gadiem, kad Jāņunakts pārvērtās spontānā ceļojumā uz svešu pilsētu, un tajā tiešām bija Viss - gan ēšana, dzeršana, dejošana, gan ugunskurs, gan divatnīgas pastaigas jūras krastā ar bučošanos, gan šūpošanās milzīgās virvju šūpolēs, pilnam mēnesim lienot ārā no jūras, gan rāpšanās skatu torņos, gan ložņāšana pa kuģu vrakiem, rituālās alus pudeles un olīvu ēšana uz mola. Un saule atnāca visa sarkanās mežrozēs.
Bet tā vairs otrreiz nebūs. Bez nožēlas apzinos un atdarinājumu nekāroju.

Nekad nebūtu domājusi, ka man pašreizējā darbā nāksies sadzert ar būvuzņēmējiem. Un ka viņi var tik daudz turēt, hik!

Aijaijaijaijai!

Un vispār - esmu iemīlējusies, piedzērusies, un man tūlīt būs jauns laptops! Svētki var sākties!

Laimīgi visiem nolīgot! Ak!