Kurvjzieža kontemplācijas

Varbūt jāsāk cacot? Jāpierakstās uz solāriju, jānopērk spicpapēžu zābaciņi un maucīgi bruncīši, jāpieaudzē mati un jāuztaisa beidzot normāls manikīrs? Citādi vazājos apkārt kā ziemīga pļecka.

Jāpiezīmē, ka, kopš esmu pasākusi cept kartupeļus cepeškrāsnī un pēc tam ēst ar lapu salātiem, es regulāri pārēdos.

Trešais mēnesis īsti vienatnīgas dzīves. Ne vecāku, ne radu, ne vīrieša, ne komunālo kaimiņu. Tik vien kā kaķis - ideālais kopdzīves partneris, kam vajag tik maz komunikācijas, kas neaizņem vannas istabu, neuzdod stulbus jautājumus un neklausās mūziku. Sasodīts, cik gadu laikā šāda haļava mēdz apnikt?

Un tagad esmu tik jauka, ka gatava aizmirst gandrīz visus pāridarījumus. Pat bez atvainošanās. Pietiks ar solījumu vairs tā nedarīt.