Nogurums un negribēšana it visā.
Gribētos būt mazam, izlutinātam vecmeitas kaķim. Sēdēt uz palodzes blakus ciklamenai un skatīties, kā snieg.
Pavilkt ķepiņas zem sevis un glīti apritināt asti.
Tagad varētu ienākt labā feja, ābolīšu virteni ap kaklu, un teikt: "šeit, mīļā, ir tas nozudušais saraksts!"
Ik pa trim mēnešiem jāievieš kas jauns, turklāt tāds, kas pamanāmi maina dienas režīmu - dzīvesvieta, mācības, izklaides, mājdzīvnieks utml. Tad dzīve kļūst paciešama. Vismaz nostiprinās ilūzija, ka ar tevi notiek kas būtiskāks un interesantāks par lēnu miršanu.