Kopš vakarvakara pie manis dzīvo Emīlija. Maza, trausla, gracioza, koķeta, absolūti piemīlīga, ļoti tramīga un gandrīz pilnīgi melna.
Es atkal esmu vecmeita ar kaķi.
Dzīvesvietas maiņa tomēr ietekmē dzīvi ne tikai uz pārvākšanās sagādāto neērtību rēķina. Ir tik inteeresanri vērot, kā mainās rīta un vakara rituāli, kā pamazām apziņā iezīmējas jaunā "manas apkārtnes" karte ar piemājas veikaliem un frizētavām, ar rīta, vakara un brīvdienu maršrutiem.
Parīt būs mēnesis. Savādi gan!