Kurvjzieža kontemplācijas

Teātra ielā šķiļas pūpoliņi viens pēc otra.
Klau, varbūt šogad ziemas nebūs, un rudens nepastarpināti pāries pavasarī? Es jau tikai priecātos.

Jaungadu es gribu daudz vairāk nekā Ziemassvētkus. Vienīgais, kas mani mulsina - tam parasti seko janvāris.

Reizēm mani pašu pārsteidz, ka vēl neesmu paguvusi nodzerties vai nospēlēt visu naudu. Mana psihe ir ideāla augsne šādām atkarībām. Un vēl mani mēdz mulsināt vieglums, ar kādu es, it kā bailīga, pinkšķīga sievele būdama, ļaujos riskam. Nu, tā kā bērnībā - pavasara dienā uzkāpt uz ledusgabala, kurš šļūc tieši uz Daugavas vidu, un tad mēģināt tikt malā.
Starp citu, katrreiz, kad es iemīlos, man ir sajūta, ka kāpju uz peldoša ledusgabala.

Ja viss izdosies, kā cerēts, es Jaungadā varēšu būt viena pati mājās, man būs sveces un orhideja, pašas gatavoti salātiņi un vīns. Un iespēja ķerties pie darba, ko sen esmu atlikusi.

Vai korsete - nevis kā apģērba bet veļas elements - izskatās pievilcīgi?