Kurvjzieža kontemplācijas

Šodien esmu kā tāda vaniļa.

Aizvakar laikam tas bija, vai. Kaut kā gadījās, ka pirms gulētiešanas, šķirstot sieviešu žurnāliņus, pilnus avārijas kontracepcijas reklāmām, aizdomājos - kā tur īsti ar šādos gadījumos piesaukto plīsušo prezervatīvu?
Neauglīgas pārdomas un pārdrošas fantāzijas atņēma man vairākas stundas miega, jo es nervozi vāļājos pa gultu un mēģināju izdomāt, kas tieši diviem, normāliem pieaugušiem cilvēkiem būtu ar to ļoti izturīgo lateksa gabalu jāizdara, lai saplēstu? Galu galā - pamatskolas laikā esmu gan ne pati piedalījusies, bet ar interesi vērojusi eksperimentus, kuru gaitā prezervatīvā tiek iepildīts ūdens, daudzkārt pārsniedzot tilpumu, ko viena cilvēciska būtne spēj izdalīt jelkādā man zināmā fizioloģiskā veidā.
Visbeidzot izlēmu, ka prezervatīvu plīšana ir mīts, ko mūsdienu vīrieša zemapziņā radījušas arhaiskās bailes no zobainajām vagīnām. Uzelpoju un aizmigu.