Kurvjzieža kontemplācijas

Paklau, bet, ja es saņemtos kaut ko uzrakstīt, varbūt man sanāktu apmēram tāpat kā Muktupāvelai vai Rukšānei - vai arī viņu abu krustojumam, un tantuki mani lasītu, intelektuāļi nicinātu...un sazin, kā es tad justos?

vispār es jūtos drusku aizvainota tā sniega dēļ. Tā, it kā man būtu nokrāptas divas-trīs nedēļas aukstas, burzīgas, mazliet noslēpumainas miglas, kurā zaigo sīkas gaismiņas, pliksala ar izmisušām mārtiņrozēm un svecītēm kailos kapos. Tikko esmu iemācījusies izbaudīt novembri, to vienkārši ņem un atceļ!

Šķiet, uz mirkli pierimis. Varbūt pagūšu izskriet pusdienās, slapstīdamās kā polārlapsa...

Šķiet, esmu jau teikusi, mīļie brāļi iekš Cibas, ka etiķī pārvēršas vien nepareizi glabāti vīni. Bet esmu gatava atkārtot vēl un vēl. Taču, kā zināms, vairums šejieniešu ir bezgaldziļas un pašpietiekamas personības, kas vislielāko baudu gūst koncentrētojieties savas nabas apbrīnā. Tad priecīgu Jums to vienatnīgo levitējumu!