Kurvjzieža kontemplācijas

Kā lai taktiskāk pabrīdina priekšnieku, ka nevajag šodien braukt uz darbu? Negribas traumēt vecu cilvēku ar to, ka mēs atkal dzeram vīnu...

Kas ar mani notiek?
Varēju taču ar lepnu smīniņu noignorēt tās debilās kuces uzbraucienus par it kā nepareizi uzrakstīto teikumu. Jo taisnība taču bija un paliek man. Bet tas, ka es panācu šīs taisnības atzīšanu, iesaistot cīņā gandrīz visu kantori (labi, ka apkopējas nebija klāt!), tagad man pašai liek sēdēt un šņukstēt.
Laikam doma par to, ka kāds mani varētu uzskatīt par pārāk stulbu pat tam nožēlojamajam darbam, ko es tagad šeit veicu, varētu izprovocēt uz vēnu griešanu.
Un tas nav labi!
This is a road to helll...

Labi. Nomierinājusies tā kā būtu. Aiziešu uztaisīt manikīru un pie viena padomāšu, ka man viss kādreiz būs. Interesants darbs, atzinība, aplausi, liela alga un maza balta vasarnīciņa pie Vidusjūras.