Kādu laiciņu es varētu tīksmīgi aprakstīt kā mana elpošanas ceļu iekaisuma serozā fāze pāriet strutainajā.
Par ko citu interesēties ir pagrūti.
Sajust ko citu - ja nu vēl vienīgi nepārejošu riebumu pret dzīvi un darbu - arī!
Un vēl man šķiet, ka drīzāk es gribu būt skanošs varš un šķindošs zvārgulis, pat vesels sīksīku stulbu zvārgulīšu tamburīns, nekā eksaltēta praviete, Savonarolas brunčainā inkarnācija. Jo, raugi, no sīksīkiem zvārgulīšiem un šķelmīgi atsegtiem pleciņiem pasaulē vairojas prieks, kamēr praviešu eksaltācijas dēļ uz sārtiem kūp dzīvas miesas un lādzīgi bet dumji ļautiņi iet uz kaimiņu ciemu, dakšas un izkaptis draudīgi vēzēdami.
Starp citu, tie, kuri neies balsot un turklāt lepojas ar to - Jūs droši zinat, ka pēc tam nekurnēsit par to, ko mēs būsim sabalsojuši?
Labāk pakoķetējiet ar mani, nevis strīdieties par politiku!
Un ko Jūs domājat par Citroseptu?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
