Kurvjzieža kontemplācijas

Taču arī man ir VIEDOKLIS. Turklāt empīriski pamatots, atļaušos bilst.
Iekodu mēlē un apvaldīju ķiķinājumu par to, cik spilgti latviešu vīrieši demonstrē pretenzijas uz savu teritoriju un tajā mītošajām mātītēm. Bungo pa spalvainajām krūtīm un sirtaki dejo. Malači, puiši! Ir Jums arī testosterons, ir! Bet šoreiz tomēr par ko citu.
Raugi, mana māsa no Ievas - agrīnajā brūtēšanās periodā ikviens (labi, labi - gandrīz ikviens)vīrišķis protas gan rozi nopirkt, gan brilles noslaucīt un pamanīt, ka labi izskaties, turklāt to pateikt. Labi, dienvidnieks izmantos lielāku vārdu krājumu, un arī puķes tajās saulainajās zemēs zied ilgāk. Taču rudens - siltāks, aukstāks, sausāks, slapjāks - pienāk it visur, pat Mozambikā. Un agri vai vēlu tava klātbūtne kāda dzīvē kļūst tik pierasta un neiedvesmojoša kā dienišķā kotlešu bļoda uz galda, bez ziediem, bez sajūsmas, bez komplimentiem.
Lai justos kā sieviete, vīriešus vajag mīlēt, nevis precēt. Kad būsi apprecējusi, jutīsies tikai un vienīgi kā sieva. Vai nu Latvijā, vai Madagaskarā.