Kurvjzieža kontemplācijas

Vēl pirms dažām nedēļām man likās, ka es pati būtu gatava iet demonstrācijā. Būdama tik heteroseksuāla, cik nu vien vispār sievietei manā vecumā sanāk, un pilnīgi solidāra ar tiem maniem draugiem un draudzenēm, kuru seksuālā orientācija ir cita. Taču nu es domāju citādi. Ne jau tādēļ, ka būtu nobijusies no agresijas un rupjībām. vai satrauktos, "ka tik kāds ko nepadomā". Vienkārši - nejūtos spējīga uz dialogu ar cilvēkiem, kuru intelektuālākie rupori ir Leopolds Ozoliņš vai Kaspars Dimiters un kuriem nav argumentu, ir tikai nemotivēts naids un jēlības.

Ja es nebūtu sieviete ar ļoti saspringtu izklaižu plānu šai nedēļas nogalei, es varētu dažas diennaktis ēst ķiršus, gulēt un sapņot mazas meitenes cienīgus maigus, sentimentālus sapņus.