Kurvjzieža kontemplācijas

Jā, nu, protams, tad, kad tu, sieviete, esi sameklējusi skapjapakšā krosenes, pēdējo reizi pirms četriem gadiem vilktas, kad esi nopūderējusi degunu un noskuvusi kājas ar domu - ja nu kas,...lai vismaz patologanatoms nopūšas, ka glīta gan tā dāmīte reiz bijusi; kad stāvi jau pieturā un gaidi atbalsta grupu, klusi dungodama:"Vēja māte, vēja māte, valdi savas kalponītes..." - jā, nu tad piezvana instruktors, atvainojas un paskaidro, ka lidlaukā ir negaidīts Aizsardzības ministrijas amatpersonu reids. Ikšķiles avārija un vispārējs satraukums, ziniet. Nē, šodien nekādas lekšanas nebūs! Gaidiet nākamo nedēļu un ceriet, ka būs tikpat labs laiks.
Ai, ja pasaulē nebūtu kleitiņu, žurnālu un ruma kokteiļu, es laikam būtu niknākā sieviete pasaulē!

Un tomēr, un tomēr, tieši šādās dienās, kad esi no rīta gulējusi, cik tīk, laiski gatavojusi sev brokastis, ko apēst gultā, pārlapojot "Rīgas Laiku", kad vari sēdēt āra kafejnīcā ar savu mohito vai daikiri, vērot garāmgājējus caur saulesbrillēm un neuzkrītoši brūnināt izstieptās kājas - jā, šādās dienās rodas maldīgais iespaids, ka atrodies kādā laimīgā dienvidu zemē, kur dzīvi nenosaka neirotiskais zemkopju kultūras perfekcionisms. Ka būs vienalga, vai aizķērušos darbiņu padarīsi šodien vai rīt. Ka tev pieder visa siltā, laimīgi murrājošā pasaule.

Un, ja man šodien vēl izdosies apēst labus grieķu salātus un nopirkt TO kleitiņu, tad diena pilnīgi noteikti nebūs nodzīvota veltīgi.