sekla un triviāla biroja sievietes laimīte
Šodien gulēju līdz plkst.9:00. Gulēju labi, sapņodama mazliet par mīļoto un mīlēšanos, mazliet par ceļošanu pa dienvidu zemēm - starp citu, vienā Centrālāfrikas valstī es paguvu pieteikties algotņu armijā un mazliet no šī lēmuma nobīties. Pamodusies ēdu zemenes, dzēru kafiju un lakoju nagus bez mazākās steigas. Pēc tam ilgi ar iedvesmu krāsojos un gāju pirkt kurpes. Nopirku divus pārus - sudrabainas, pa Vecrīgu špacierējamās un mīkstās, lunkanās kalnos kāpjamās. Bija jau pāri divpadsmitiem, kad devos uz darbu. Pa ceļam nopirku šampanieti, ko abas ar kolēģi izdzērām par godu manām jaunajām kurpēm, mūsu radošajai sadarbībai un spoži aizsāktajai vasarai. Pēc tam uzklikstināju vienu dokumentu, sazvanīju izpletņlēkšanas instruktoru, saņēmu zvanu no aizaizpērnā brūtgāna, atteicu randiņu, uzvārīju kafiju, dadzēru kafiju, pakoķetēju ar juristu, nopeilēju aviobiļetes uz Gruziju...
Uffffff...
Būtu tā kā pamazām jābeidz darbadiena!
Uffffff...
Būtu tā kā pamazām jābeidz darbadiena!