Kurvjzieža kontemplācijas

Saule griežas tur augšā un manā galvā. Bet modrība nav zudusi, durvju iečīkstēšanās man tomēr liek pārtraukt rumbas soļu atkārtošanu priekšnieka kabinetā un aizspurgt atpakaļ pie sava datora, lai savilktu ļoti lietišķu ģīmi un ielīstu Cibā.
Dokumentu redģēšanai man ir pārāk plandoši brunči. Un tur nu es neko vairs nevaru darīt.

Lieliskas pusdienas un visa Rīga kaut kur zem brunču stērbeles.