Mazliet iedeguma, viegli sūrstošas lūpas, daļēji izmēzta midziņa un pārliecība, ka dzīves jēga slēpjas siltās smiltīs.
Esmu pārāk kompleksaina, lai man varētu patikt augstprātīgi intelektuāļi.
Un vispār - ikreiz, kad te, Cibā, mājīgajā, saulainajā miestiņā, glicīniju pārpilnajām palodzēm, sanāk uzgrūsties kāda pārgudreļa nicigajai vīpsnai vai iekāpt žults spļāvienā, man vienkārši nāk raudiens un rīklē spiežas vaimana, ka "...labi, labi es esmu stulba, mēs daudzi esam stulbi un gribētu būt gudrāki, bet kāpēc Tev, nezvēram, par to jāņirgājas, ko?!"