Kurvjzieža kontemplācijas

Ja nu reiz es apskaužu kādu dzīvu radību vismelnākajā skaudībā, tad tie ir ļautiņi, kuri var atļauties neverīgi noteikt:" Ak, lieciet mani mierā ar tām stulbajām papīru būšanām, es no tā neko nesaprotu un negribu saprast!"
Es arī gribu, neprātīgi gribu nicināt rutīnu un uzšķaudīt lietvedībai, aizbildinoties ar to, ka es taču tik brīva un radoša būtne, ko jūs, mans temperaments un iedzimtā nekārtība, ah, es taču nemūžam... un ik pa brīdim cildināt kādu, kurš tās šīszemes lietas nokārto manā vietā. Es pat konjaku tādam cilvēkam pirktu. Divreiz nedēļā. Goda vārds!