Kurvjzieža kontemplācijas

atkal pseidopolārpūce

Šreka draudzene, cik atceros, bija noburta ar tādu ligu, ka naktīs tapa neglīta, resna un zaļa. Lūk, man uzliktajam lāstam ir nevis diennakts bet gan gada cikls. Visus astoņus bezgalīgos ziemas mēnešus esmu ļumīga, neveikla, bāli pelēka, pumpaina un īgna, saplaisājušu ādu, lūstošiem matiem un nagiem. Ne kleitiņu uzvilkt, ne vieglas siksniņkurpītes, tā i kūņojos pa ledu kā izmisis lupatu kunkucis...

Vakar, cita starpā, iepazinos ar atziņu, ka dažnedažādas daudzšūnu dzīvības formas dzimumvairošanos izvēlas tikai sliktos dzīves apstākļos. Kad viņiem - sūkļiem, augiem u.c., - klājas labi, viņi pašpietiekami pumpurojas, nevis skatās apkārt pēc cita, apaugļojama vai apaugļojoša, indivīda.
Jā, nu es jau tikai secinu, ka mums, ļautiņiem, vēl tik labi nekad nav klājies, lai bez seksa iztiktu.

Ak, es nabaga drostaliņa!