Kurvjzieža kontemplācijas

Tagad esmu tikai maza sapīkusi ņerkšķe un gribu, lai mani mīl. Bet gan jau pāries.

Vajadzētu nopirkt kādu egļu zaru, aiznest mājās, iebāzt vāzē un nocakot krāsainām bantītēm, sadegt labi daudz sveču, uzlikt kādu seksīgu Presliju vai Koenu lai dzied, pašai apkrauties ar visādām tur NLP vai tamlīdzīgām grāmatām un plānot to Jauno Skaisto Dzīvi, vai ne?

- Paklau, bet ja tu toreiz, tajos Ziemassvētkos, būtu apprecējusies, tu tagad jau būtu atraitne.
- Jā. Un visticamāk - atraitne ar mazu bērnu.

Protams, ir tā, kā ir, un domāt par to, kā būtu, ja būtu, ir pilnīgi lieki. Bet dažreiz gadās, ko tu padarīsi.

Orhideja vāzē gan izskatītos labāk nekā kaut kāds stulbs egles zars ar bantītēm. Viss, kas nāk no dienvidiem izskatās labāk. Īpaši, ja dienas ir palsas, auksti glumas un un puscaurspīdīgas kā zivju acis.
Jā, es joprojām ienīstu ziemu.

Laiku pa laikam uznāk vēlme nomainīt vārdu.

Aleksandra

Karla

Dominika

?