Kurvjzieža kontemplācijas

Kad pēc tik burvīgi saulaina rīta atkal uzgāžas milzīgs svina mākonis un izspiež no tevis pēdējās dzīvības sulas, iestājas slinkums pat cibot.

Man gribas dienvidu ziemu. Kaut vai tādu kā Korsikā, kur, ja arī kādudien tev sejā rasina ledains lietus un no kalniem veļas aukstas miglas blāķi, tu zini, ka rīt, visticamāk, spīdēs saule, diena uzsils līdz lielpadsmit grādiem un klinšu nogāzēs čalos kūstošā sniega strautiņi. Piejūras miestos aizvējā ziedēs hibiski un petūnijas, pa sausu asfaltu varēs iet vieglās kurpītēs un ap kaklu pat zīda šallīte būs tikai aksesuārs, nevis nepieciešamība.

Es ienīstu visus, kuriem es liekos dumja un kuri ir pietiekami netaktiski, lai man to aizrādītu.