Kurvjzieža kontemplācijas

Kad iedomājos, ka katra nozdzīvotā diena vienlaikus ir diena tuvāk atvaļinājumam, diena tuvāk algai un diena tuvāk nāvei, mani vairs nepārņem pretrunīgas izjūtas.
Starp citu, ja es mēneša laikā neatradīšu citu darbu, veģetoneiroze pārņems manu ādu tiktāl, ka es vairs neuzdrošināšos izģērbties pat vienatnē. Es pārstāšu mazgāties un gulēt iešu ar visām drēbēm, līdz mani mīkstie audi pārvērtīsies puvekļu masā un nokritīs no skeleta.

Izdzirdusi brēcienu:"Vai kāds beidzot savāks tos enģeļus un pakārs?!!!", sapratu, ka šovakar jābeidz strādāt.

Eju baudīt dzīvi, resp., dzert kakao un dūdot. Jā, un es nebrīnos, ka tās manas kolēģes, kurām pietrūkst šīs iespējas organizē soda ekspedīcijas enģeļiem.
Atā Ciba, līdz rītam!