Kurvjzieža kontemplācijas

Tik piepeši iestājusies ziema. Uzkrīt sniegs, uzzied mirdzoši balts Ziemassvētku kaktuss, tu sēdi pie televizora, ēd mandarīnus, aiz loga ir nežēlīgi tumšs, tu zini, ka no rīta debesis būs asfalta krāsā, nogurums nepāriet. Jā, nu, skaidrs! Šis garais saulainais, skaistais un šausmīgais rudens ir beidzies.

Kad padzirdu nerimstošās vaimanas par ārzemju izvirtuļiem, kas latvju meiču labo slavu kājām bradā, mani nebūt nepārsteidz, ka vaimanā tikai vīrieši. Un nez kādēļ man aizdomas rodas, ka vaimanu patiesais cēlonis nebūt nav bažas par vaimanātāja personiskās mātes, māsas vai līgavas nozaimoto tiklību, bet gan sirdī klusi īdoša sāpe, ka pašam, lūk, maks par plānu, lai vienu izmālētu blondīni vasaras vakarā pēc pilna tarifa izdrāztu, ekskjūz mai frenč...