Es pa varētu būt laba lektore. Tikai ne astoņos no rīta, kad nekoordinēti skrienu stenderēs, žāvājos ar frekvencitrīs reizes teikumā un pēc katras žāvas aizmirstu, ko tikko esmu teikusi.
Murrrrrrrrrrrrrrrgs!
Ak, jā! Priecīgu Jums arī darba nedēļu!
Un ar visu to, ka es no tiesas varu būt laba lektore, es nekad nevarēšu būt īsta, normāla učene, āmen. Un neskumstu un nekaunos par to!
Kad vēl es būtu izburkšķējusi tik daudz rupju, galvenokārt, krievisku lamuvārdu, cik šorīt sapulces laikā?
Vai kāds man varētu paskaidrot, kāpēc pedagoģoja skaitās zinātne, bet galdniecība - nē? mm?
Šī bija pretīga diena. Kā slapja trauklupata pa ģīmi.