Kurvjzieža kontemplācijas

Tipu-tapu, tipu-tapu, diena būs vakarā, padarīts tik maz, tik maz, vasara pagājusi, jaunība, šķiet, arī, ne vairs iedeguma, ne skaistuma, kas tad vispār atlicis - krunkas, artrīts un nekrologs.

Ai, nieki vien - gan jau es būšu sīka, ņipra večiņa, kas grāmatplauktā glabās aizslēptu "Henessy" blašķīti un svētdienās uz balkona kūpinās cigāru. Tikai šobrīd drusku skumīgi. Vasaras gaitā paguvu pierast pie lielām siltuma un sentimenta porcijām, tagad, kad jāsāk atradināties, lauž, ziniet, lauž.