Kurvjzieža kontemplācijas

Septembris, jā, un auksts un dzidrs, āboli agonijā krakšķ starp zobiem, viss smaržo un garšo rūgtenskābeni. Mēģinu klausīties Vivaldi "Gadalaikus" - neko tie itāļi nesaprot no rudens, ne viņi zina, kas ir pēdējā saulainā diena pie jūras, ne - kāda ledaina migla rītos ceļas no zilgani rasainas zāles, ne arī to, kā pīlādži brēc pret aukstām debesīm.
Kaut ko jaunu gribas. Adoptēt kādu nošņurkušu trolļa bērnu un ripināt viņam kastaņus, piemēram.