Kurvjzieža kontemplācijas

Reizēm gribas kādam pajautāt, vai es esmu pietiekami glīta, lai drīkstētu būt tik dumja.

Esmu diezgan bieži rotaļājusies ar domu, kāda gan būtu mana dzīve, ja man būtu gadījies piedzimt ar Y hromosomu. Un pēdējā laikā aizvien biežāk saprotu, ka pašreizējā vecumā tā būtu diezgan līdzīga manai šābrīža sievietes dzīvei. Protams, protams, bez manikīra, zeķubiksēm, šifona kleitiņām. Protams, protams, mīlējoties ar sievietēm, nevis vīriešiem. Es noteikti agrāk iemācītos vadīt mašīnu. Iespējams, es vēl mazāk jēgtu no kulinārijas, kaut gan diez vai minimizēt šo manu prasmi vispār iespējams. Varbūt es vairāk laika un enerģijas veltītu naudas pelnīšanai. Varbūt līdz ar to man arī būtu vairāk naudas. Man skapī karātos viens - uz izlaidumu pirkts - uzvalks. Būtu vairāki džinsu pāri, un tēkreklus es valkātu arī dienās, ne tikai vientuļās naktīs. Es biežāk sadzertu ar vīriešiem, nevis sievietēm. Iespējams, ceļojumos es dotos vienatnē.
Droši vien es mazāk runātu. Mani ieraksti Cibā būtu citādi - daudz bezpersoniskāki. Sasodīts! Tas laikam viss, ko es spēju iedomāties.

Jā, bet, ja es būtu vīrietis, es noteikti nebūtu pietiekami glīts, lai drīkstētu būt tik dumjš. Un tas mani diezko nesatrauktu.