Kurvjzieža kontemplācijas

Kas nu man reiz patīk pie kristīgās teoloģijas, tā ir tā diktam elastīgā domāšana ekseģēzes jautājumos. Tiklīdz mums kāda Bībeles rinda nav īsti skaidra, liekas anahroniska vai pretrunā ar veselo saprātu, mēs varam pavērst acis pret debesīm un teikt, ka jāseko nevis burtam, bet garam. Izglītotākie vēl piesauc vēsturisko kontekstu. Ja analogi rīkojas mūsu oponenti, to tīru sirdi un citātus bārstot, var nodēvēt par Svēto Rakstu autoritātes apšaubīšanu un subjektīvi selektīvu interpretāciju.

Ai, labi, man tas viss ir pie kājas, es tāpat nekad nebūšu spējīga noticēt tādam dievam, kurš varētu būt diktējis Pāvilam to slaveno vēstuli.

Un tie sapņi, tie sapņi, pārpilni Vidusjūras ainavām, spilgtas saulesgaismas un spoži zilas jūras, lokanām palmām un plīvojošiem sarkaniem lakatiem - tādi man parasti rādījušies tikai dubļainās ziemās.
Modinātāja zvans šorīt lika man atgriezties no Tunisijas.