Manī mostas nesievišķīgi daudz niknuma un agresijas, līdzko padzirdu par "tradicionālajām vērtībām". Un es pēdējiem spēkiem valdīju pirkstus uz klaviatūras, lai še neizšļāktu žulti, kad biju palasījusi Pētera Bankovska rakstiņu par cilvēkprojektu, vai kā nu šis tur saucās. Un, jā, iemesls ir skaidra apziņa, ka manas personiskās laimes kripatas šobrīd balstās tikai un vienīgi manā brīvībā neizvēlēties starp 3K laulību, bordeli un klosteri. Un, ka viss būtu varējis būt citādi.
Un, ja reiz man būtu jāizvēlas starp diviem izmisumiem, tad es neprātodama ņemu pārsātinātā Petronija eleganto smaidu, nevis Annas Kareņinas nervozo mīņāšanos stacijā vai Emmas Bovarī arsēna porciju.
Ai, bet šodien es par to nerunāšu. Es jau dažas nedēļas esmu laimīga, ziniet!:)
Ai, bet visas tās kulinārās būšanas ir vienvienīga sasodīta ķēpa!:( Ja es sagribu pupiņu-šķiņķa salātiņus, tad es nekad, sev vienai gatavodama, neizmantošu visu pupiņu bundžu. Un nākamreiz man tāda gribēšana uznāks tikai pēc divām, trim nedēļām. Jā, protams, pupiņas attaisītajā bundžā būs jau saskābušas, pēc citas bundžas es uz veikalu neskriešu un man nāksies ēst pupiņu salātus bez pupiņām. Bezgaumība, ziniet!:(
Analogi notiek ar fetas sieriem, tāpēc grieķu salāti arī ir vienreizējs pasākums.
Izskatās, ka es pilnībā pāriešu uz kafijas-sarkavīna-kamambēra diētu.:(
Drusku noriebies, ka debesis blenž uz mani ar tādu kā katraktas pārvilktu aci.
Un tātad - manas paziņu paziņas sīcis - puikam, šķiet, astoņi gadi - pārnāk vienudien no skolas ar jautājumu: "Ko nozīmē drāzties?"
Vecāki samulst, piesarkst, paskatās viens uz otru, bez vārdiem vienojas, ka "reiz jau tāpat tas būtu jāizskaidro", atceras savu bērnību ar "Zīlīti" un slepus lasītajām Zālīša grāmatām un, mazliet pastostīdamies, veiksmīgi tiek galā ar pirmo dzimumaudzināšanas stundu.
- Jāaaaaa! - noelšas zem informācijas gūzmas sagumušais juniors. - Skaidrs! Bet kāpēc tā stulbā učene mums ar Pēteri uzbrēca, lai mēs nedrāžamies, kad mēs vienkārši skrējām pa gaiteni?!!!!
:)
Spieto skudras. Viena uzlidojumā sakodusi man kāju.
Drusku uzmākusies atvasaras noskaņa, kaut gan zinu, ka vēl jau nevajadzētu, vēl jau viss var būt, un gan jau arī būs. Nu, saule, lencīškleitiņas, maigas naktis.
Protams, pat, ja vasara beigtos tieši tagad, es arī būtu pateicīga, ka tā vispār bijusi. Un ka bijusi Tieši Tāda.
Bet vēl taču nekas nebeidzas. Lūdzu, lūdzu, vēl nē!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
