Kurvjzieža kontemplācijas

Man bija jauks vakarvakars. Mirklis, kad pat dienvidus nekārojās. Vai nu kleita bija pie vainas vai sarunbiedrs, vai tās liepas, tās liepas, tās liepas...
;)

Tā nu sagadījās ne pirms pusotra gadsimta, bet gan teju ne aizpērn. Kāds, kas bija Merimē vietā, izlēma, ka dons Hosē izvēlēsies Mikaelu - godīgu basku meiteni ar garu bizi un cakainu priekšautiņu. Jauko būtni, labo pīrādziņu cepēju, nevis maucīgo, melīgo čigānskuķi nodriskātajos lindrakos un akācijas ziedu aiz auss. Labi izdomāts, tiesa, vismaz triju cilvēku mūži varēs ilgt garāk.
Bet man atkal un atkal gribas domāt, ka ikreiz, kad ieskanas seviļjana, noraustās dona Hosē gāmurs, izlej viņš pusizēstu gaspačo izlietnē un iziet uz lieveņa. Un negulēs viņš tonakt blakus maigajai, saimnieciskajai būtnei, un neatpīs viņas bizi.