Kurvjzieža kontemplācijas

Reizēm man ir sajūta, ka esmu nodzīvojusi visas iespējamās savas dzīves un ka mani gaida tikai nemitīgi atkārtojumi mirkļi, gan tagad, gan no mūžības mūžībā, ka es esmu izdzīvojusi visu sieviešu, visu vīriešu, dzīvnieku, koku un akmeņu likteņus, tie glabājas manī kā milzīgā krātuvē un es tikai pa brīdim izvelku kādu epizodi, šo vai citu.

Jā, bet vispār es esmu gandrīz laimīga.

Gribētu kļūt par žēlsirdīgo māsu kādā miera misijā.

Ceturtdien beidzot noskatījos "Filozofs izbēdzis". Abas ar I pēc tam runājām, ka pēc šīs filmas paliek gaiša noskaņa - tāpat kā pēc Pjatigorska lekcijām. Sāk gribēties mazliet pamācīties un citas jaukas, naivas domas.:)

Starp citu, spilgtākās pozitīvās emocijas man šobrīd saistās ar autoskolu. Mācīties braukt ir neizmērojami forši! Nevaru vien pārstāt brīnīties, kāpēc es to neesmu pasākusi jau agrāk.

Un vēl - tagad es jau esmu uzzinājusi, ka reizumis tomēr vīriešiem kādreizējās kvēlās simpātijas liek piebremzēt viņu pašreizējās ambīcijas. Tas ir atjaunojis manu ticību, ka viņiem tomēr varētu būt nemirstīga dvēsele.