![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nuja, nuja, nevis frendliste bet kapsēta.:(
10. Maijs 2005
Šis gadalaiks man mulsinoši sauc atmiņā Korti janvārī. Arī tad gadījās kāda tik ļoti auksta un slapja diena kā šī, bāros vīna vietā visi dzēra pastis vai viskiju, purpināja un šķendējās, pār kalniem vēlās balti virpuļi. Bet nākamais rīts atausa spodrs un saulains, večuki smaidīja un miedza man ar aci, bruģi bija sausi, tikai braucot pār kalniem, varēja vērot lejupskrienošas tērcītes.
Nu, labi es īdu. Bet man ir sasodīts pamats! Es ļoti labi apjēdzu, ka ir gana ierobežots skaits gadu, kad es vēl varēšu sevi uzskatīt par jaunu un samērā glītu. Un katrā no šiem gadiem ir ļoooooti ierobežots skaits dienu - maksimums sešdesmit, kad gaisa temperatūra dzimtajā zemē man ļauj justies un izskatīties tā, kā man pašai patīk. Tāpēc šodien un līdzīgos brīžos man ir sajūta, ka man ir nozagta viena laimīga diena. Viena no retajām. Tas ir kaitinoši. Pat ļoti, es teiktu.
Nu, labi es īdu. Bet man ir sasodīts pamats! Es ļoti labi apjēdzu, ka ir gana ierobežots skaits gadu, kad es vēl varēšu sevi uzskatīt par jaunu un samērā glītu. Un katrā no šiem gadiem ir ļoooooti ierobežots skaits dienu - maksimums sešdesmit, kad gaisa temperatūra dzimtajā zemē man ļauj justies un izskatīties tā, kā man pašai patīk. Tāpēc šodien un līdzīgos brīžos man ir sajūta, ka man ir nozagta viena laimīga diena. Viena no retajām. Tas ir kaitinoši. Pat ļoti, es teiktu.