Kurvjzieža kontemplācijas

Ja pērn nebija vasaras un šogad nav pavasara, vai tas varētu nozīmēt, ka nākamgad nebūs ziemas? Es tomēr neuzdrošinos cerēt.

Lēni un neatlaidīgi grimstu stulbumā. Sajūta tāda, kāda varētu būt kaķēnam, kurš sapinies segas pāvalkā, izmisīgi kārpījies, lai tiktu ārā un tagad samierinājies gatavojas nosmakt.
Lūzere, bļa!

Re, pie kā sievišķi noved nepietiekama un neadekvāta sublimācija!

Varbūt pasludināties par slimu un iet mājās?
Man joprojām ir sarkanas polārnīlzirga acis un kakla limfmezgli kā labi ieskrūvēti uzgriežņi. Nobučotajam kolēģim jau noteikti atdāvāju labi koptu vīrusu populāciju, ļaunais darbs tā kā būtu paveikts.

Es nemīlu. Tevi. Arī.