Kurvjzieža kontemplācijas

Sākas gada gaišākā puse. Saulstāvji man aizvien likušies nozīmīgāki par saulgriežiem. Jo saulgriežos jau īstenībā nekas nemainās - pēc Ziemassvētkiem ir tikpat auksti, tumši un riebīgi kā pirms, pēc Jāņiem - tikpat gaiši un mēreni vēsi kā pirms. Nu labi - pēc Jāņiem var cerēt, ka mēneša laikā kļūs siltāks un pārstās līt. Savukārt marta un septembra beigas no tiesas iezīmē pagriezienus laika plūsmā. Jā, jā - vismaz ar mani tā parasti ir.

Es esmu marta kaķe, izspūrusi un tramīga, sērsnā stiegošām ķepām. Salā nomelnējušās debesīs mirkšķina Venēra, un es miedzu pretī badaini spīdīgu aci.
Kaut kur tālu zem aukstām, aukstām debesīm miegaini šņākuļo dzelteni cālīši olās, dzelteni taureņi kūniņās un dzelteni krokusi sīpolos. Un bitītes, un sila ziedi, un lai viņš mani tā mīlēja, un viss, ko vēlies kādreiz tev būs.
Un atnāks ciemos kāds ar dzeltenu narcišu pušķi, un es piekritīšu it visam.

Mezglainie pumpuri vīģes kokā un lapsas, mazās nebēdnes lapsas, kas posta vīna dārzus...

Tuvojas viens no gada skumīgākajiem brīžiem - amatpersonas ienākumu deklarācijas aizpildīšana. Kārtējo reizi tu, cilvēks, tiec konfrontēta ar uzskaitījumu, kas viss tev kā amatpersonai varētu būt, un esi spiesta skumīgi rakstīt NAV, NAV, NAV.

Kāpēc neviens nemēģina mani korumpēt?!!!!

Starp citu, es neienīstu vīriešus!

Es jau labi sen neko no viņiem negaidu, tāpēc nesanāk vilties. Un, ja kāds pasaka komplimentu, ir patīkams pārsteigums. Ja pēkšņi piedāvā pabučoties - arī!
Tā arī dzīvoju. Laikam bez tēva vadītā bērnība ir pie vainas, ka manā softā nav programmas, kas atpazītu vīrieti kā labklājības vai drošības garantu.

Meitenes, būsim taču priecīgākas! Kūmiņ, Snorke - Jūs tak abas man allaž kā gaišs iedvesmas avots esat bijušas!:)

Nemitīga intelektuāla degradēšanās. Vēl pusgads šajā darbā, es saukšu Koelju grāmatas par apcerīgu literatūru, skatīšos otrdienas vakaru romantiskās filmas, sasniegšu personisko rekordu virtuālo zombiju šaušanā un piektdienu vakaros iešu uz Vecrīgas klubiem cerībā nogrābt precamu veci.