Kurvjzieža kontemplācijas

Dažbrīd jau esmu aizmirsusi, ka kādreiz var būt arī vasara. Atceros, ka kaut kad agrā, agrā bērnībā arī tā bija - pa ziemu vasara aizmirsās, bija jau sarasts ar tuntuļošanos un pelašķu tējām, un tad pēkšņi kādu rītu brokastīs parādījās gurķmaizīte. Mēle un nāsis pēkšņi atpazina pavasari, un vienlaikus atmiņā atgriezās arī saule, karstas pludmales smiltis, svaigi pļauta zāle un bišu pilnas liepas.

Pērku audumus vasaras drēbēm. Man šovasar būs gari, balti, plīvojoši svārki. Un es noteikti peldēšos Vidusjūrā.

Manas ikgadējās pirmslieldienu tradīcijas:
n-to reizi pārlasīt Bulgakova "Meistaru un Margaritu";
tikt no kāda pamestai jebšu pašai pamest un katru vakaru par to šņukstēt spilvenā;
sākt ikvakarus veikt vēdera preses vingrojumus;
nopirkt jaunas smaržas;
sakost zobus un izdzīvot