Kurvjzieža kontemplācijas

Vai kāds mani vairāk mīlēs, ja es pabeigšu maģistrantūru, iestāšos doktorantūrā, uzlabošu vācu, krievu un angļu valodas zināšanas, apgūšu franču, spāņu, itāļu, arābu un persiešu valodu, par septiņiem centimetriem samazināšu vidukļa apkārtmēru, ielikšu krūtīs silikona implantus, iemācīšos gatavot ēst, pelnīšu četrreiz vairāk naudas, saņemšu autovadītāja apliecību un sagribēšu dzemdēt bērnu?

Nu, vismaz Providence?

Nu, vismaz es pati?

Šķiet, es zinu 2 sievietes un vīrieša kopdzīves - nešķirojot reģistrētā vai nereģistrētā - piemērus, kas šķiet gana iedvesmojoši, lai es kādreiz saņemtos ko līdzīgu noorganizēt savā dzīvē. Vai varbūt tomēr 3? Par trešo neesmu pārliecināta.

Tie ir gadījumi, kad neviena no iesaistītajām pusēm nejūtas kopābūšanai ziedojusi Pārāk Daudz. Iespējams, vairāk, nekā šī kopābūšana vērta, ja vien norobežojamies no dogmas, ka "cilvēkam nav labi dzīvot vienam".

Vai gaume būtu spēja nobalansēt starp sentimentu un cinismu?