Vienmēr jau es neesmu tik žultaina.
14. Februāris 2005
Animus
Ja es būtu vīrietis, es būtu maza auguma melanholiķis. Tikpat neirotisks, ar tādām pat pseidointelektuālām pretenzijām kā tagad. Daži zem narcisma kārtiņas rūpīgi iekašņāti kompleksi. Tāpat kā tagad. Ironisks, jūtīgs un turklāt nelabojams seksists. Savā pašreizējā vecumā - visnotaļ pievilcīgs. Es patiktu daudzām sievietēm. Arī tādām, kāda es esmu tagad. Ja es sastaptu savu vīrišķo dubultnieku, es, iespējams, iemīlētos. Taču precēt gan negribētu...
Un vēl, kad es tā iedomājos -
es tīri vienkārši sadzīvotu ar savu sieviešu dzimuma dubultnieci. Arī ar dvīņubrāli. Bet, lūk, būtu es noprecējusi savu animusu, tad gan es reizumis vakaros burkšķētu, jajaja...