Kurvjzieža kontemplācijas

Kastaņi skatās man acīs. Spoguļojas. Mēs saprotamies.

Bet, ja es sāku īdēt, ka gribu sēdēt kādam uz ceļiem un ierušināt degunu spalvainā krūtežā, netveriet nopietni - tas tikai no aukstuma.

Reizumis liekas, ka tas ir jauki - būt meitēnam apaļiem vaidziņiem un briestošām krūtīm baltā blūzītē. Mazajai mežģīņu darinātājai, kas dzer pienu un smaida. Plastmasas sprādzes un stingra āda, elpa smaržo pēc piparmētru konfektēm un āboliem.
Bet jūs pamēģiniet, ja!
Un tad sakiet - ir vai nav kas jauks tajā visā!