Kurvjzieža kontemplācijas

Kādu laiku vajadzēs interesēties tikai par vienradžiem. Vīns un vīrieši mani slikti ietekmē.

Samulsināta, īgna, kašķīga un pati pie visa vainīga.
Vakar no skapja grabēdams izbira skelets. Un ko es - rūpīgi nopulēju, sastiprināju kauliņus mazām, smalkām drātītēm un iestutēju atpakaļ.
Pusi nakts murgoju, bet pamodusies uz naktsgaldiņa ieraudzīju vāzītē rozi, - pamats aizdomām, ka tā ir maskējusies krizantēma.
Ai, nu es taču neizdarīju neko Tādu. Ņe vinovataja ja, on sam prišol, un nekā Tāda taču nebija. Kāpēc vārnas šorīt par mani smīkņā?

Pastāstiet man kaut ko par grēcīgumu. Lūdzu!

Ja es būtu karaļa bijusī favorīte, es allažiņ nēsātu mazu indes flakoniņu aiz korsetes. Mazu, filigrānu medaljoniņu krūšu dobītē.
Un vēl - aiz zeķes prievītes - ko tik tur nevar paslēpt!

- Mani mazliet mulsina, ka man jau ir bijis tik daudz vīriešu. Šķiet, ka sievietei ar manu intelektu vajadzētu būt augstākam morāles slieksnim.
- Dīvaini. Mani savukārt ļoti mulsina, ka man joprojām ir bijis tik maz vīriešu. Vienmēr liekas, ka sievietei ar manu intelektu vajadzētu būt zemākam klīrības slieksnim.

Un tad, kad es beidzot apprecēšos - tad tik Jūs visi manīsit!