Kurvjzieža kontemplācijas

Dieviņ, atpestī mani no glupām, emocionālām bābām, ar zemestrīcēm, viesuļvētrām un siseņiem es kauč kādā vīzē gan jau pati tikšu galā!

Mani kaitina, ja ļautiņi izgāž emocijas darba vietā. Raudāt var arī atejā, ka tavu māti! Un izbļaustīties jūras krastā.Un nevajag mani saukt par zaķīti, saulīti vai mīļumiņu, ja tu neesi vecis, kurš grib man izmaksāt vakariņas! Un pats galvenais - no runāšanas par Problēmu tā netop atrisināta, saprati, dura? Bet zosis, kuras visu dienu vazājas no vienas nodaļas uz otru, pārvazādamas tenkas, vajag atlaist, pat ja viņas būtu divsimtprocentīgi grūsnas!
Es droši vien esmu gļēva, ja nespēju to visu pateikt viņām acīs.:(

Bet vakar mēness debesīs vāļājās kā kamambēra šķēle. Gaiši dzeltens ar blāvu migliņu apkārt. Un milzīgs.
Ievērojāt?

Un reizumis, lai diena būtu izdevusies, nemaz nevajag daudz. Pietiek ar kādu Mazo, Nevainīgo Noslēpumu. Piemēram, koķetām zeķu gumijām, pikantu īsziņu, uzaicinājumu pavakariņot vai jel ko tādu. Un tad tu vari staigāt apkārt, uzsmaidīt apkārtējiem un domāt: "Ak, ja tik vien jūs visi zinātu, kas man Tur - zem brunčiem, telefonā, e-pastā etc. - IR!"
Bet viņi nezina. HA!
;)

Un es mazliet ilgojos pēc E un pēc U. Jā, un arī pēc J - vēl vakar nodomāju, cik labi būtu satikt. Un arī pēc A. Un pēc D.

Aijaijaijaijai!