Kurvjzieža kontemplācijas

Šogad vasara ir tikai dažas dienas. Dienas, kas aizpil kā svaigi vārītas zaptes karotes - karstas, smaržīgas, saldas, lapseņu apzumētas. Ābelēs drebēdami pieriet āboli. Un es elpoju lēni kā petūnijām noaugusi akmens siena. Āda bronzas krāsā un smaržo pēc saules. Pasaule visapkārt ir tik mīļa, auglīga un mātišķa, ka manī uzbango maiguma vilnis. Pabarot. Nolikt gulēt. Iedot rotaļlietu. Piekļaut pie krūts, lai izraudas. Pašūpot. Pabužināt. Pačukstēt, ka rīt viss būs labāk.
Kas nu vien katram no mums vajadzīgs.