Kurvjzieža kontemplācijas

Kaut arī mājās ievēlos pusdivos naktī, juzdamās kā maza, eleganta, portatīva vīna cisterniņa, šorīt gaitās teku rotādama un gavilēdama.

Izplaukusi liepa pie autobusa pieturas. Bites zumzinās, aizmiegtām acīm viena otru stumdīdamas pa ziediem.

Tantuks pāri sešdesmit - lielu tirgus somu rokā, nomīdītās iešļūcenēs, možām ķiršbrūnām acīm - un ģērbusies perfektā ceriņkrāsas kostīmiņā. Art is everywhere, you know!

Krūmrozes nobirst. Vaboles pārvācas uz peonijām. Tur viņas varēs atsperīgi lēkāt.

Medaina, smaržīga, auglīga pasaulīte. Tik ļoti mīļuma pilna, ka nevilšus sagribas apputeksnēties.:P

Klau, vai mani varētu pieņemt darbā par lidmašīnas stjuarti?

Kad man bija 16 gadi, es domāju, ka man reiz - tālajos 30 -būs četri bērni, doktora grāds, brīnišķi interesants darbs, pasaulē interesantākais vīrietis par vīru un māja jūras krastā. 18 gados sapņi bija reducējušies uz vienu - mazu, glītu, gudru, tumšmatainu - meitiņu, doktora grādu, grāmatām aizkrautu bēniņu dzīvokli, ārkārtīgi interesantu, radošu darbu un dažiem samērā interesantiem periodiskiem mīļākajiem.
Nu, ko lai Tev saku, jaukā meitene no astoņdesmito/deviņdesmito gadu mijas... Piedod, ja vari. Ne tik daudz par to, ka meitai paredzētā olšūna joprojām snauž iegurņa aizkulisēs, savu uznācienu gaidīdama, ne arī par to, ka pasaulē interesantākais vīrietis joprojām klīst savvaļā...vai ticis kādai citai - ej, nu sazini, lai viņam labi klājas! - nu, arī to doktora, pat maģistra grāda neiegūšanu Tu kaut kā vēl varētu sagremot, bet nosaukt Tev savu darba vietu un ieņemamo amatu es gluži neiedrošinos.
Nja!

"Otpustjitje menja v Gimalaji,
otpustjitje menja na sovsem!"
:)