Kurvjzieža kontemplācijas

Beidzot redzēju "Pēdējo samuraju". Par spīti tam, ka man nepatīk Krūzs un ka Holivuda spēj saķēzīt un sabanalizēt visu, kam pieskaras, dažas vietas man ļoti gāja pie sirds. Nu, visa tā miršana sakuru ziedos; maigā, trauslā, lepnā un stiprā sievietīte; cīņu epizodes; dabas ainavas.
Jā, un vienubrīd man laikam pat pieleca, ko tad īsti varētu nozīmēt: "Ja satiec ceļā Budu, nogalini viņu." Apskaidrība parāva kā žaga un pēc tikpat īsa mirkļa bija prom.

Gulēt ejot, atšķīru šīsnedēļas "Ievu". Bombonga vai buča (pēc izvēles) tam/tai, kurš/kura atminēs, pie kura atvēruma man parādījās Mikimauša smaidiņš, kas pārauga ķiķināšanā un pat spurdzienā.:)

Es, izrādās, esmu ne tikai primitīva kā pienene, bet arī stulba kā priežuskujēdājs kāpurs.:(
( ... tālāk ... )

"Viss, kas bija
viss, kas zuda,
bij no tīra vēja,
ne man tevis,
ne tev manis
vajadzēēēja."

Ehhhhhhh!
Nu ko - melna bantīte matos, puķītes uz pelnu čupiņas, ieraujam šļuciņu, dzīvojam tālāk!

Šķiet, Providences lielā, resnā pakaļa kārtējo reizi uzsēdās uz manām rozā brillēm! A vai man tālabad jaunnedēļ citu nebūs?

waits emocionālā klaigāšana un pašas konstanti saldsērīgā oma uzvēdīja šādas tādas pārdomas.
( ... tālāk ... )