Kurvjzieža kontemplācijas

Nedēļas nogale pagājusi, atstādama mani smagnēju un mazliet gurdenu. Jā, nu mani, jāatzīst, vēlēšanu rezultāti interesēja daudz vairāk nekā futbols, tomēr gadījās TV ekrānā pavērot arī dažu glītu un ne tik glītu puišu amizanto skraidelēšanu ap bumbu. Taču lai vai kā - laikā no sestdienas vakara līdz svētdienas vakaram izdzerts gana daudz vīna un džina, apēstas kaudžu kaudzes ceptu vistu spārniņu un stilbiņu, tomātu, baklažānu un siera, un rezultātā jūtos kā tāds lielgabarīta vīrišķis. Gribas pārvietoties, viegli gāzelējoties, un atraugāties.
Nu, vismaz nenākas bažīties, ka mans animus slepus krāsos lūpas un čieps zeķubikses. Varu kādam arī iekraut, ja kas. Vai atgāzties krēslā un omulīgi pakasīt vēderu.

Kāpēc man neviens neraksta mīļas, garas, jautras intīmas vēstulītes???!!!

Kā tur Bulgakovam bija - "Mi tože ļuģi. Nam tože hočetsja žitj i ļetatj"

jā, un izskatās, ka šovakar mani neviens negribēs satikt un arī bučoties nē

paši, muļķi, vainīgi

iešu mājās, ēdīšu zemenes

Bē!