Meklējot ko skaistu, nopirku Eužēniu de Andradi "Ūdens lakstīglu" L.Brieža atdzejojumā. Man šķiet, ka neko tik erotisku nekad vēl neesmu lasījusi. Laikam topu veca.
Madrigāls
Pašlaik,
kad tu izģērbies,
ir vasara:
viss piemitina
un glāsta
to, ko tavs augums ir pārmantojis
no valgas
gliemežnīcas.
Atvaļinājumā neesmu aizgājusi. Pret darbu turpinu just konstantu riebumu. Kakla limfmezgli sāpīgi piebrieduši. Una ieteica iesnu profilaksei iepilināt degunā tējaskoka eļļu. Paklausīju. Iedarbīgs līdzeklis. Ar sēcošu kliedzienu, asarām noplūdusi, rīstīdamās, klepodama un izmisīgi kapmdama gaisu, trīsreiz apriņķoju dārzu. Iesnas vairs ne prātā, tikai cīņa par dzīvību. Droši vien sērskābe uz gļotādas rada līdzīgu efektu.
Nezinu - šodien laikam būs jāizmēģina Melnā Balzāma-pinosola-zaļās tējas kombinētā terapija. Pagājušoreiz kaut cik līdzēja. Vismaz samierināties ar dzīvi.
Ieperiet mani, lūdzu, un izdodiet pie vīra!