Kurvjzieža kontemplācijas

Mani pavasari vienmēr ir auksti un mazliet izmisīgi. Tā, it kā kolibri pulciņš, starp lāpstiņām iestrēdzis, mēģinātu izlauzties. Un sausa baltvīna lāse sastingtu mēles galā.

Ja tagad būtu karnevāls, es gribētu būt mulate. Šmauga un zīdaini mirdzoša, āda šokolādes sviesta krāsā, kāju nadziņi nolakoti gaiši sarkani, tajā pavisam spiedzīgajā tonī. Pirksti gari un kustības kā laiskai kaķei. Un laimīgi zibentiņi lēkātu pa garajām, skaistajām kājām.:)

Un, kad es būšu veca, man ļoti gribētos būt tādai viedai un šarmantai večiņai, kāda bija de Rozmonda kundze vienā no "Bīstamo sakaru" ekranizācijām, neatceros vairs vai Formana, vai "tajā otrajā"... Tāda burvīga dāmīte, kas savā šūpuļkrēslā visu redzēja, visu saprata, par visu ķiķināja, kamēr reproduktīvā vecuma ļaudis plosījās savās kaislībās.
Man būtu sirmas sprodziņas, čībiņas ar lieliem pušķiem, es lēni malkotu konjaku un bārstītu gudras & ironiskas aforismu pērles.
Hihi!:)