Un vispār jau gribas visai pasaulei izbrēkt, ka man bija jaukākais, pieneņziedzeltainākais pusdienas pārtraukums pēdējo ciknutur nedēļu laikā.
Pieminēt stārķus, ievas, ceriņus un viltīgi paķiķināt.
Šķiet, arī ex-zobs vairs nesāp.
Ai, trakā pasaule, ko tu ar mani - nabaga pakļāvīgo konformisti, vājo un grēcīgo radību dari!
:)
Tā dīvainā smarža, kas aizķērusies un iepinusies man matos, dara mani mulsu...
Nez kāpēc mani - ilgstošu nesmēķētāju, turklāt visnotaļ klīrīgu un lecīgu vecmeitu pēc būtības - nekaitina smēķētāji un smēķēšana, bet uzjautrina didaktiskā moralizēšana par smēķēšanas tēmu. Bet tā indīgi uzjautrina. Ļoti gribas kaut ko sarkastisku pateikt pretim.:)
Nē, protams, man arī nepatīk izmisīgā matu un šallīšu mazgāšana pēc tam, kad nakts vidū gadījies ievelties mājās un konstatēt, ka visu apmeklētā bāra atmosfēru tagad nēsāju sev līdzi. Man ir mazliet žēl plaušu vēža upuru. Jā, un es pat varu aizkaitināties, kad pretimnācējs uz ielas man iepūš sejā dūmu mutuli, no kura es nepaspēju izvairīties. Bet - sasodīts! - īgni un kašķīgi nesmēķētāji manu (un, pieļauju, arī savu) dzīvi bojā nesalīdzināmi biežāk un efektīgāk.
Smēķētāji, es solidarizējos ar Jums!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
