Kurvjzieža kontemplācijas

Esmu atsākusi nēsāt līdzi somiņā šķiltavas un korķu viļķi. Vienmēr taču var satikt kādu, kam ir svece un pudele vīna.

Skūpsti kā taureņi nolaižas uz pleciem. Un mēness naktīs piebriestot kļūst iesārts.
Man pēkšņi kļuvis skaidrs, kāpēc bija vērts pārciest ziemu.

Būs...nebūs...būs...nebūs...
šovakar...citvakar...sazinnezkad...vai varbūt nekad...
satikšu...patikšu...atmiņās palikšu...vai varbūt apnikšu...
pavedīšu...pavedīs...pametīšu...pametīs...

Vilkābele jau piebriedusi. Tūlīt būs!