![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tikshanaas ar M ir kaitiigas. To es jau zinaaju. Vinja sejas izteiksme a'la piekraapts un aizvainots basets mani slikti ietekmee - man aizveras chakras, noaardaas aura, izpleshas kariess un pazuud labaas manieres.
Tachu kaa tu, vaaja, gljeeva sieviete, atteiksi izbijushajam koleegjim, kursh savulaik izglaabis tevis nobrucinaato datu baazi no izniiciibas, bet tevi pashu no muuzhiiga negoda un preemijas zaudeeshanas? Un vispaar - ja cilveeks jau piecas reizes ir noticeejis, ka "man shovakar dakteris/labaakaas draudzenes kaazas/steidzama haltuura/milziiga temperatuura/kaut kas TAADS, ko nemaz nevar izstaastiit", nu tad sesto reizi es kapituleeju vinja neatlaidiibas priekshaa.
Un taa bija arii sestdienas vakaraa. Seedeeju baaraa, dzeeru vinja uzsaukto konjaku, tad atkal shampanieti, tad laikam baltviinu, klausiijos izteiksmiigas pauzes starp melanholiskiem apgalvojumiem par to, ka "dziive ir suuds, zakjiit", "kad buusi manos gados, arii tev buus pavisam citas veertiibas", "tas naak ar pieredzi" un tapu aizvien iignaaka. Liidz paariignjojos teju ne skaidraa etikjskaabee.
Nee, man nav principiaalu iebildumu pret depresijas slimnieku uzvediibu. Mani tikai kaitina, ja cilveeks sho likstu vienlaikus padara par tiiksminaashanaas avotu un gaida no manis liidzdaliibu. Un subjekts, kursh uz mirkli atplaukst, tikai konstateejot: "Nu, redz - arii tev tachu meedz buut gruuti, vai ne?", jo esmu neuzmaniigi atljaavusies piemineet veezha slimnieku savaa gjimenee, man shkjiet vismaz aizdomiigs, lai ko arii ar sho vaardu saprastu.
Sasodiits! Buutu man 0,1 % Dikensa talanta, es zinaatu, ko iesaakt ar M. Es nodzertu visu vinja bankas kontu un uzrakstiitu gjeniaalu romaanu "veltiitu manam paaragri aizgaajushajam draugam"!
Nujaa, bet man talanta nav, taapeec sestdienas vakars nosleedzaas pavisam citaadi. Bet par to citubriid.
Tachu kaa tu, vaaja, gljeeva sieviete, atteiksi izbijushajam koleegjim, kursh savulaik izglaabis tevis nobrucinaato datu baazi no izniiciibas, bet tevi pashu no muuzhiiga negoda un preemijas zaudeeshanas? Un vispaar - ja cilveeks jau piecas reizes ir noticeejis, ka "man shovakar dakteris/labaakaas draudzenes kaazas/steidzama haltuura/milziiga temperatuura/kaut kas TAADS, ko nemaz nevar izstaastiit", nu tad sesto reizi es kapituleeju vinja neatlaidiibas priekshaa.
Un taa bija arii sestdienas vakaraa. Seedeeju baaraa, dzeeru vinja uzsaukto konjaku, tad atkal shampanieti, tad laikam baltviinu, klausiijos izteiksmiigas pauzes starp melanholiskiem apgalvojumiem par to, ka "dziive ir suuds, zakjiit", "kad buusi manos gados, arii tev buus pavisam citas veertiibas", "tas naak ar pieredzi" un tapu aizvien iignaaka. Liidz paariignjojos teju ne skaidraa etikjskaabee.
Nee, man nav principiaalu iebildumu pret depresijas slimnieku uzvediibu. Mani tikai kaitina, ja cilveeks sho likstu vienlaikus padara par tiiksminaashanaas avotu un gaida no manis liidzdaliibu. Un subjekts, kursh uz mirkli atplaukst, tikai konstateejot: "Nu, redz - arii tev tachu meedz buut gruuti, vai ne?", jo esmu neuzmaniigi atljaavusies piemineet veezha slimnieku savaa gjimenee, man shkjiet vismaz aizdomiigs, lai ko arii ar sho vaardu saprastu.
Sasodiits! Buutu man 0,1 % Dikensa talanta, es zinaatu, ko iesaakt ar M. Es nodzertu visu vinja bankas kontu un uzrakstiitu gjeniaalu romaanu "veltiitu manam paaragri aizgaajushajam draugam"!
Nujaa, bet man talanta nav, taapeec sestdienas vakars nosleedzaas pavisam citaadi. Bet par to citubriid.